Kas ir butō? Butō ir Japānā 20. gs. 50. gadu beigās radusies kustību mākslas forma un avangarda māksla. Butō nozīmē “solis tumsā” – ne vien atsaucoties uz atombumbas izraisīto traģēdiju japāņu nācijas apziņā, bet arī aktualizējot apziņas izmainīto stāvokli, kas rosina saikni ar arhetipiskiem tēliem, radošumu un ikdienā apslēptajiem resursiem. Butō ir arī atgriešanās pie senajām, pirmatnējām saknēm.
Butō ir mainījies līdztekus pasaules tendencēm, būtiski ietekmējot mākslas ainu – tas ir pieskaitāms arī pie fiziskā, dejas vai kustību teātra un starpdisciplinārās mākslas izpausmēm. Butō uzrunā jutekļus, sajūtas un izjūtas no smalkuma līdz groteskai, tas nav saprotams “ar prātu vai loģiku”. Tā ir tēlu un simbolu ķermeniska, sena valoda, kas iznirst no psihes dziļākajiem slāņiem. Ne velti butō dēvē par “ķermeņa arheoloģiju”, “savijušos sakņu deju” vai “tumsas deju” – tur sastopamais var būt gan dievišķais, gan biedējošais. Butō – mirklis starp ieelpu un izelpu.
